Biedrības Pārmaiņas Latvijā Pamatnostādnes

a view of a forest
a view of a forest

Mūsu atbalstītāji ir uzņēmīgi un darbīgi cilvēki visā Latvijā, kas ar savu rīcību ir parādījuši un katru dienu parāda, ka Latvija var labāk, skaistāk, gudrāk un, ka attīstība un labāka dzīve ir iespējama tikai tad, ja paši darām.

Esam centriski noskaņota kustība, respektīvi, neesam ne izteikti kreisi, ne izteikti labēji. Mēs esam pieauguši cilvēki un saprotam, ka patiesība bieži vien ir kaut kur pa vidu un, ka pārlieku liela nokļūšana vienas vai otras ideoloģijas ietekmē eventuāli novedīs pie saiksnes ar realitāti zaudēšanas un nekvalitatīvu lēmumu pieņemšanas. Vēlamies dzīvot un politiskus lēmumus balstīt realitātē nevis ideoloģijās.

Mūsu kopējais mērķis ir Politikas kvalitātes uzlabošana Latvijā, veicinot jaunu ideju apkopošanu, diskusijas par tām un sniedzot esošajiem politiskajiem spēkiem jaunas idejas, kas kvalitatīvi uzlabotu cilvēku dzīvi Latvijā tādās jomā kā dzimstība, ekonomika un valsts pārvalde - kā arī panākt šo ideju īstenošanu praksē.

Dzimstības jomā nepieciešams panākt reālu dzimstības uzlabošanu Latvijā, izmantojot pasaules valstu piemērus, kur ir īstenota politika, kas sasniedz rezultātus. Daļa no tiem aprakstīti davidaesejas.lv Tas ietver ne tikai būtisku pabalstu palielināšanu par bērnu un atvieglojumus nekustamā īpašuma kreditēšanā, bet arī kultūras izmaiņas – ģimenēm ar bērniem jākļūst par statusa simbolu.

Ekonomikas politika jāveicina KPI sasniegšanā balstīta politika. Ministriem un ierēdņiem jāsasniedz konkrēt, izmērāmi mērķi, piemēram Ekonomikas jomā ārvalstu investoru piesaistē un par to sasniegšanu vai nesasniegšanu jābūt sekām. Piemēram, AI: Mākslīgā intelekta jomā Latvija panāktu būtisku izrāvienu, ja spētu panākt vienošanos ar kādu no lielajiem spēlētājiem nozarē (Tesla, Facebook, OpenAI) par datu centru vai ražotņu izvietošanu Latvijā uz īpaši izdevīgiem nosacījumiem. Šādiem konkrētiem, izmērāmiem mērķiem jātiek noteiktiem nevis formāli ES finansējuma apguvei, bet nodrošinot reālu, izmērāmu pienesumu ekonomikai.

Uzņēmējdarbība: Jāizvērtē iespējas samazināt darbaspēka un uzņēmējdarbības nodokļus Latvijā, vismaz līdz vidējam ES līmenim, kā lielo mērķi nosakot tuvošanos zemu nodokļu valstīm. Vēl vairāk jāvienkāršo gan uzņēmumu dibināšana un jāvienkāršo atskaitīšanās dažādām kontrolējošām iestādēm. Attiecībā uz VID jāsamazina VID darbinieku skaits atbilstoši Igaunijas modelim, jāpadara VID lietotājam draudzīgs un uzņēmējiem pretimnākošs.

Imigrācija: nelegālās imigrācijas pilnīga ierobežošana un legālās ne-Eiropas valstu imigrācijas pakāpeniska samazināšana. Jānodrošina, lai principā nebūtu iespējams nelegālajiem migrantiem šķērsot Latvijas austrumu robežu. Attiecībā uz legālo migrāciju, jārod risinājums kopā ar iesaistītajām pusēm tās pakāpeniskai samazināšanai no ne-Eiropas valstīm. Attiecībā uz radikālā islama izplatību Latvijā, jāizvērtē iespējas ierobežot publisku radikālā islama sludināšanu un jāizvērtē iespējas ieviest radikālā islama mošeju aizliegumu Latvijā.

Jāsaglabā Latvijas pro-Eiropeiskā un pro-NATO ārpolitika.

Integrācijas politika jāveido veicinot draudzīgas attiecības starp latviešiem un mazākumtautībām, vienlaikus nodrošinot, ka Latvijā notiek integrācija uz latviešu valodas un kultūras pamata. Jāizvērtē SIF līdzšinējās darbības lietderība, nākotnē politiku balstot uz reāliem, izmērāmiem rezultātiem, SIF vai nu likvidējot vai to pārveidojot.

Demokrātijas attīstība: Jāizvērtē iespējas ieviest dažādus demokrātijas funkcionēšanas uzlabojumus un jāveicina diskusija sabiedrībā par to, vai esošā vēlēšanu sistēma sniedz labāko iespējamo rezultātu. Šādi uzlabojumi ietvertu e-vēlēšanas un diskusiju par daļēju vienmandāta vēlēšanu apgabalu ieviešanu, kas palielinātu individuālo atbildību Saeimas deputātiem, kā arī noteiktu iespēju tos vēlētājiem nepieciešamības gadījumā atsaukt. Tas kopumā būtiski uzlabotu demokrātijas kvalitāti Latvijā.

Valsts pārvaldes funkciju izvērtēšana un samazināšana, izmantojot citu valstu praktiskus pozitīvos piemērus. Šeit domājam DOGE tipa pilnīgu valsts funkciju izvērtēšanu. Vienlaikus nepieciešams atzīmēt, ka šī izvērtēšana jāveic rūpīgi, nesamazinot darba vietas un nepasliktinot Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Enerģētikas politika jābalsta Latvijas iedzīvotāju labklājībā un vēlmēs, nevis īstermiņa risinājumos, valdošajiem vējiem Eiropas institūcijās. Tas nozīmē valsts atbalsta likvidēšanu vēja elektrostaciju būvniecībai vietās, kur to neatbalsta vietējie iedzīvotāji. Pappildus priekš ilgtermiņa risinājuma: mazas modulārās AES būvniecības izvērtēšana būtu pirmie soļi šādas ilgtermiņa stabilas enerģētikas politikas izveidošanā.